Kopējie pārvades režīmi starp sadales vārpstu un kloķvārpstu ietver zobratu piedziņu, ķēdes piedziņu un zobsiksnas piedziņu. Transmisiju starp apakšējo sadales vārpstu un vidējo sadales vārpstu un kloķvārpstu pārsvarā darbina cilindrisks laika zobrats. Parasti, lai brauktu no kloķvārpstas uz sadales vārpstu, ir nepieciešams tikai viens pārnesumu pāris. Ja transmisijas zobrata diametrs ir pārāk liels, var pievienot vēl vienu starpripas riteni. Lai vienmērīgi ieslēgtos un samazinātu darba troksni, laika zobrats galvenokārt izmanto spirālveida pārnesumu.
Ķēdes piedziņa ir izplatīta starp augšējo sadales vārpstu un kloķvārpstu, taču tās uzticamība un izturība nav tik laba kā pārnesumu piedziņa. Pēdējos gados zoba lente ir plaši izmantota, lai aizstātu transmisijas ķēdi ātrgaitas dzinējos, taču ķēdes transmisija joprojām tiek izmantota dažiem lieljaudas dzinējiem. Zobsiksnai ir zems trokšņa līmenis, uzticama darbība un zemas izmaksas. Dubultām augšējām sadales vārpstām parasti izplūdes sadales vārpstu darbina ar zobratu vai ķēdi ar kloķvārpstu, ieplūdes sadales vārpstu darbina ar izplūdes sadales vārpstu caur metāla ķēdi, vai gan ieplūdes sadales vārpstu, gan izplūdes sadales vārpstu darbina ar kloķvārpstu caur zobu lenti vai ķēdi. .
Uzstādot sadales vārpstu, ņemiet vērā sadales vārpstas siksnas riteņa vai ķēdes rata laika atzīmi. Dažiem dzinējiem nav acīmredzamu laika atzīmju. Tehniskās apkopes personāls pirms sadales vārpstas noņemšanas var atzīmēt precīzu kloķvārpstas un sadales vārpstas pozīciju. Dažiem dzinējiem ir nepieciešami īpaši instrumenti, lai pielāgotu laiku.
